• Latvian
  • Rus
  • English (US)
  • English (UK)
  • German
  • French
  • Dutch
  • Danish

Tilts pār Lielupi gluži kā jauns

Vakar tika griezta atklāšanas lente 14 kilometru garumā atjaunotam šosejas Rīga-Liepāja posmam, kuru vainago tilts pāri Lielupei pie Kalnciema. 

Satiksmes ministrs Uldis Augulis svinīgajā pasākumā dalījās ar bērnības atmiņām no pagājuša gadsimta 70. gadiem, kad Kalnciema tilts viņam nozīmējis pašu iespaidīgāko būvi uz ceļa no dzimtās Dobeles uz Rīgu. Vakar tilts izskatījās lieliski skatu kartītes formātā: zilas debesis un balti mākoņi gan augšā, gan apakšā kā atspīdumi Lielupes ūdeņos, apkārt zaļās Zemgales pļavas un vidū pats tilts, kas varbūt pat savas uzcelšanas 1959. gadā neizskatījās tik labi kā pašlaik. Tā jaunais krāsojums un salaiduma vietas ar ceļu liecina par tik rūpīgu darbu, kāds netika prasīts tajā Latvijas vēstures periodā, kad šeit galvenais skaitījās uzcelt uzreiz komunismu. Tagad gan uzsvars pārlikts no kopējā uz detaļām. Satiksmes nozarē tas izpaužas tā, ka kaut vai uz vienas un tās pašas šosejas Rīga-Liepāja mijas lieliski atjaunoti ceļa posmi ar tādiem posmiem, kur asfalts gandrīz sabrucis. Vēl jo krasākas atšķirības ir starp valsts galvenajiem ceļiem, kuru savešana kārtībā pamatā ir iespējama līdz valsts simtajai gadskārtai 2018. gada beigās, un reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kuru labošanai trūkst naudas. Toties tur, kur ceļus būvē, tur to dara labi un vēl labāk, jo citādi nemaz nevar. Konkrētā objekta ģenerāluzņēmēja SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols atzīmēja, ka vienu gadu ilgušo būvdarbu laikā dažādas iestādes pacentušās veikt 30 auditus un 725 individuālās pārbaudes, ieskaitot 129 vietas 14 km posmā, kur izurbts asfalts, lai pārbaudītu asfalta un zem tā esošās ceļa pamatnes kārtu atbilstību projektam. 

Mazāk iespaidīgs nekā attēlos tilts ir dabā, ja to novērtē, atrodoties uz paša tilta. Pats rūpīgākais tilta atjaunotāju darbs nav palielinājis tā būvapjomu, kas neatbilst un – uz to pat jācer – aizvien vairāk neatbildīs satiksmes intensitātes un autotransporta līdzekļu izmēru pieaugumam. Tehniski tilts nodrošina šo transporta līdzekļu kustību vienlaikus pretējos virzienos gan ar savu platumu, gan nestspēju, taču tas ir acīmredzami šaurā vieta uz ceļiem, kas rekonstrukciju rezultātā Latvijā kļūst aizvien platāki. Kalnciema tiltam laika gaitā vajadzētu kļūt par posmu brauktuvei ar kustību tikai vienā virzienā, kuram līdzās atrodas nākamais tilts braukšanai pretējā virzienā. Vismaz tik netālu no Rīgas, cik netālu atrodas Kalnciems, būtu jānonāk līdz tādai satiksmes organizācijai, sacīsim, desmit gados, ja šajā laikā Latvija nekļūst par upuri ekonomiskajai krīzei vai vēl kādām briesmām. 

Briesmas ceļu nozarei patiešām jau ir tuvu. Par Kalnciema tilta atjaunošanas iesākumu Neatkarīgā informēja 2015. gada 10. augustā zem virsraksta Ceļiniekus apdraud viņu pašu centība, strādājot par naudu, ko Eiropas Savienība piešķīrusi 2014.-2020. gadam. Kopš pagājušā gada Latvijai ir jauna valdība ar nākamo satiksmes ministru, kurš par šo pašu problēmu runāja vakar. «Sājā plānošanas periodā valsts ceļiem Latvijā ir pieejami vairāk nekā 500 miljoni eiro, taču jau tagad ir skaidrs, ka šie līdzekļi varētu tikt iztērēti jau līdz 2018. gada beigām,» teica U. Augulis, «tāpēc par ilgtspējīgu ceļu finansēšanas modeli jādomā un jālemj jau šodien.» Domāšana notiek U. Auguļa izveidotā darba grupā, ar kuras priekšlikumiem viņš sola nākt klajā jūlija beigās. 

TŪLĪT GATAVS! Pašu pēdējo darbu – atjaunotā Kalnciema tilta un 14 km gara ceļa posma atklāšanas lentītes griešanu – vakar paveica satiksmes ministrs Uldis Augulis (no labās), Jelgavas novada domes priekšsēdētāja lize Vītola, valsts a/s Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange un SIA Saldus ceļinieks valdes loceklis Gints Karols.